Ūdens gavēnis

Bībēle mums skaidri un gaiši saka ka gavēt nozīme būt bez ediena vai dzēriena, piem. Esteres gr. 4:15-1, vai Sauls kad Dievs vinju pārveidoja Sauls uzreiz gavēja 3 dienas: "Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra." (Apust. 9:9)

Ūdens gavēnis ir visbiežāk darīts īsa laika apjomā: 1 vai 3 dienas. Daudzi cilvēki gavē pirmo mēneša nedēļas nogali, un / vai pirmo mēneša vai nedēļas dienu, šādi dodot Dievam pirmo daļu no viņu nedēļas un mēneša vadoties no pirmo augļu ziedošanas.

Ūdens gavēņa laikā dzerams ir tikai ūdens kas ir filtrēts vai veikalā pirktais avota ūdens. Ūdens gavēņa laikā, tāpat kā citu gavēņu laikā svarīgāka lieta ir nodoties lūgšanām, Dieva slavēšanai un Bībeles lasīšanai.

Bez ūdens un bez ēdiena gavēnis

Mozus, Jēzus un Elija ir vienīgie kas pildīja supernaturalo gavēni, viņi gavēja bez ūdens un bez ēdiena 40 dienas. Šadu gavēni var pildīt tikai tad kad Dievs to mums pavēl caur Svētā Gara vadību, jo Viņš ir tas kas uzturēs mūsu miesu gavēņa laikā.

Mozus: Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus. Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. (2. Mozus gr. 34: 28-29)

Jēzus: Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. (Mateja ev. 4:1-2)

Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst. (Luka ev. 4:1-2)

Elija: Un Tā Kunga eņģelis atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: "Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā." Un viņš cēlās, ēda un dzēra un gāja, stiprinājies ar šo ēdienu, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam. (1. Ķeniņu gr. 19:7-8)